Istoria Suco Mascarenhas

Sumáriu husi kronograma ida ne’e, ne’ebé ninia finalidade mak atu estabelese faktus temporál sira husi rejistu husi data sira ne’ebé relasiona ho rai ne’ebé foka ba Suco Mascarenhas, uluk koñesidu ho naran “Quintal Mascarenhas."

Hafoin Funu Mundiál Daruak, iha tinan 1951, ha’u-nia inan-aman sira fila hosi Lospalos mai Dili, iha-ne’ebé sira estabelese hela-fatin permanente to’o ohin loron iha “Quintal Mascarenhas,” ho autorizasaun hosi na’in, Sra. Lili Mascarenhas Ingles, ho kondisaun katak sira selu aluga anuál 25 patacas kada tinan to’o tinan 1958. Husi tinan 1959 to'o 1962, na'in kobra escudo 30 kada fulan ba uma ida-idak. Iha tinan 1963 nia klaran, Administradór interinu Konsellu Dili nian, Sr. Agapito dos Anjos, fó orden atu suspende pagamentu aluga nian ba na’in ba Quintal Mascarenhas, tanba na’in la hato’o renovasaun ba títulu rai nian, i.e., títulu konsesaun foun tuir regulamentu legál ne’ebé vigora iha tempu ne’ebá Administrasaun Portugés nian iha Timór.

Iha tinan 1971, ha’u husu deklarasaun rezidénsia permanente iha Quintal Mascarenhas husi Sra. Lili Mascasrenhas Ingles atu nune’e bele hetan autorizasaun husi Konsellu Sidade Dili ba konstrusaun semi-permanente, nomeadamente laje ida ho kakuluk zinku no rai-sementu, iha espasu ne’ebé ha’u hela to’o ohin loron.

Deklarasaun ne’e notariu husi notariadu Dili iha tempu Administrasaun Portuguesa. Hafoin invazaun Indonézia nian maizumenus iha tinan 1977, Carolina Gonsalves, D. Lili Mascarenhas Ingles nia oan-feto, ne'ebé reklama katak nia maka Quintal Mascarenhas nia erdeira, fa'an rai ba governu Indonézia iha sorin lo'os Rua Bispo de Medeiros nian, ne'ebé halo parte iha Mascarenhas hodi konstroi Kantor Penerangan, Kantor Statistik, Kantor Koperasi no rai sira seluk ne'ebé hein de'it konstrusaun orsamentu.

Durante administrasaun Indonézia nian, Carolina Gonsalves konsege hetan mandadu falsu hamutuk 14 (sanulu resin ha'at), ne’ebé tribunál Indonézia rekoñese nu’udar baze legál sólidu ba rai Mascarenhas  no Caicoli tomak. Iha tinan 1980, Cipriano Dos Santos Soares, bazeia ba deklarasaun ne’ebé hato’o husi D. Lili Mascarenhas Ingles, ne’ebé notáriu Dili rekoñese, husu demarkasaun ba rai ne’e ba Instâncias Kantor Agraria TK I, iha ne’ebé demarkasaun ne’e hala’o husi funsionáriu Agraria TK I ida, ne’ebé koñesidu mós ho naran Bapak Nale demarkasaun ho superfísie maizumenus 5.600 (rihun lima atus neen) m2, inklui rai ne’ebé refere, hanesan João Paulo da Costa hateten, “Rai Herança”, sein hatudu baze legál ruma ba nia deklarasaun. Situasaun Suco Mascarenhas mantein nia identidade metin tamba espíritu inkansável husi grupu ki’ik ida iha trincheira legál sira hanesan: Sr. Antoninho Pires Ketua LMD, Cipriano dos Santos Soares Ketua LKMD, Sr. Antonio Perreira eis Kepala Desa, Sr. Jose Tomas da Costa no mós eis Kepala Desa, Sr. Mateus de JesusValente antes e depois ukun an no membru sira seluk ne’ebé konstitui estrutura LMD no LKMD hanesan: Sr. Alvaro dos Santos, Sr. Carlos Godinho, Sr. Domingos Barbosa, Sr. Mario, Sr. Antonio Carvalho, Sra. Jacinta no simpatizantes husi membru suco balun.

Membru sira estrutura nian ne’ebé temi tiha ona konstitui pilár prinsipál, hodi fó sira-nia kontribuisaun másimu ba frente jurídika, hodi garante suco nia identidade durante momentu luta nian ne’ebé vulneravel liu, enkuantu rezidente suco nian balu hamri'ik de’it, hodi hein rezultadu, hanesan oportunista klase nian ne’ebé sira sempre sai no kontinua sai. Hafoin independénsia, governu estabelese padraun regulatóriu sira ba demarkasaun rai nian. Implementasaun ba demarkasaun iha suco Mascarenhas akontese iha loron 10 fulan Jullu tinan 2010, iha ambiente ne’ebé hakmatek, ho kada indivíduu atribui parcela ida ne’ebé satisfatóriu iha prezensa membru família ne’ebé respeitadu liu ho podér foti desizaun, konsidera sira nia inan no avó feto.

Liu tiha tinan 12 (sanulu-resin-rua), protagonista foun sira mosu, halo reklamasaun sira ne'ebé laiha baze, hodi buka atu habelar sira nia ambisaun sira, uza meiu ilísitu oioin. Ikus liu, ami hein katak rezumu hosi liña tempu ida-ne'e sai útil no kontribui nu'udar referénsia ida ba konsiderasaun nobre ida tuir norma legál sira ne'ebé vigora iha Repúblika Demokrátika ida-ne'e.

Dili 03/6/2025

Istoria ne'e konta husi:

Sr. Cipriano dos Santos Soares